web analytics
PRinc_photo_of_woman_in_counseling

Interpersonālā psihoterapija

Kas ir interpersonālā psihoterapija – IPT (Interpersonal psychotherapy) un kā tā var palīdzēt pārvarēt depresiju?

Diāna Zande, psiholoģe, KBT psihoterapeite

Depresiju perinatālajā periodā piedzīvo apmēram 15 – 20 % sieviešu un 10% vīriešu visā pasaulē. Liela daļa no viņiem nemeklē un nesaņem palīdzību. Iemesli ir visdažādākie – informācijas trūkums par depresiju un tās izraisītām sekām, bailes no apkārtējo nosodījuma, naudas un laika trūkums, kā arī informācijas trūkums par iespējām saņemt efektīvu palīdzību. Topošās un jaunās māmiņas bieži baidās doties pie ārsta, jo negrib lietot medikamentus, bet tas situāciju tikai pasliktina. Šobrīd pasaulē depresijas simptomus efektīvi samazina ne tikai ar medikamentiem, bet arī ar psihoterapijas metodēm. Viena no tām ir interpersonālā jeb starppersonu psihoterapija (IPT, Interpersonal psychotherapy). Šī psihoterapijas pieeja ir visai plaši pētīta un ir pierādījumi, ka tā ir iedarbīga, lai samazinātu depresijas simptomus.

 

IPT tika izveidota pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Interpersonālās terapijā būtiskākā ievērība tiek pievērsta cilvēka attiecībām. Tāpat kā Kognitīvi biheiviorālā psihoterapija (KBT), tā ir īslaicīga, daļēji strukturēta, orientēta uz klienta simptomu samazināšanu un sekmē klienta spējas atgūt kontroli pār savu garastāvokli un uzlabot vispārējo dzīves kvalitāti. IPT tiek uzsvērts, ka depresija ir traucējums, nevis klienta vaina vai nepilnība un tiek meklēta konkrēta saistība starp garastāvokli un dzīves notikumiem (kādi notikumi ir saistīti (nevis ir cēlonis) ar garastāvokļa traucējumu rašanos un kādi notikumi izrietējuši no tā, ka cilvēkam ir depresija). Neatkarīgi no tā, vai dzīves notikumi ir veicinājuši depresijas attīstību vai ir tai sekas, klienta uzdevums terapijas procesā ir attīstīt sociālās prasmes un organizēt savu dzīvi. Tiek uzskatīts, ka tad, kad klients spēs risināt dzīves problēmas, arī depresijas simptomi pazudīs. Tas ticis apstiprināts arī pētījumos par IPT efektivitāti darbā ar depresiju.

IPT ir balstīta uz pētījumiem, un to rezultāti ļauj secināt, ka depresija bieži attīstās pēc tam, kad cilvēkam svarīgās attiecībās notikušas nepatīkamas pārmaiņas (tuva cilvēka nāve vai šķiršanās, strīdi), lomu maiņa – bērna piedzimšana, apprecēšanās, darbavietas maiņa, pārcelšanās uc. Tiklīdz cilvēks sāk just vērā ņemamus depresijas simptomus, tie sāk traucēt viņa attiecības, un nepatīkamu notikumu virkne turpina attīstīties.

Terapijas struktūra

IPT ir visai īsa psihoterapijas pieeja (parasti 12 – 16 nedēļas). Terapijas procesam ir trīs posmi: ievada posms (viena – trīs sesijas), vidus posms un nobeigums (apmēram 3 sesijas). Arī pēc terapijas beigām terapeits ir sasniedzams klientam.

IPT ir svarīga cieša sadarbība un attiecības starp terapeitu un klientu. Terapeits ir atbalstošs un iedrošina klientu meklēt un izprast saistību starp to, kas notiek klientam svarīgās attiecībās un pašreizējo depresijas epizodi. Tiek izpētīts, kas notika pirms klientam sākās depresija – vai kāds svarīgs cilvēks nomira, vai kaut kas mainījās cilvēka dzīvē, vai mainījās lomas, utt. Atrisinot grūtības šajās attiecībās, uzlabosies dzīve kopumā un arī samazināsies depresijas simptomu līmenis. Depresija tiek definēta kā saslimšana un klientam savā veidā tiek piešķirta “slimnieka” loma ar mērķi samazināt vainas sajūtu un paskaidrot klientam, kādēļ šobrīd viņam ir grūti pilnvērtīgi funkcionēt. Tiek izpētītas klienta attiecības, izpētot problemātiskos aspektus un meklējot resursu (kurš tevi saprot, uz kuru tu vari paļauties?) un veicot izmaiņas (kā tu vari darīt zināmu otram par to, kas tev vajadzīgs?).

Terapijas vidus posmā terapeits izmanto stratēģijas un tehnikas, ar kuru palīdzību cilvēks var samazināt raizes kādā no potenciālajām problēmu jomām, kas ir – spēcīgas vai ilgstošas sēras; grūtības attiecībās, kuras sākās pēc lomu maiņas klienta dzīvē; strīdi vai / un sociālā izolācija jeb attiecību trūkums.

Lai kādā jomā būtu grūtības, klients tiek iedrošināts apzināties savas vajadzības attiecībās ar citiem cilvēkiem un rūpēties, lai tās tiktu apmierinātas. Klients tiek iedrošināts paust savas jūtas, runāt par savām vajadzībām, kā arī uzņemties normālu risku savstarpējās attiecībās. Starp sesijām klients tiek iedrošināts veikt konkrētus soļus (piemēram, izteikt savam partnerim savas izjūtas vai vēlmes, paust savu situācijas redzējumu, utt.). Klients, veicot nelielus soļus, pārliecinās, ka spēj ietekmēt sev būtiskās attiecības. Sesijās tiek pārrunāti konkrēti notikumi kopš iepriekšējās tikšanās. Terapeits iedrošina un atbalsta turpmāku konkrētu soļu speršanu attiecību uzlabošanā. Ja kopš iepriekšējās reizes klientam nav izdevies sekmīgi risināt kādu situāciju, tad terapeits palīdz izprast kļūmi, izdomāt citu risinājumu kā arī lomu spēlē to izspēlē. Tā tiek veicināta konkrētu izmaiņu ieviešana klienta reālajā dzīvē, kas uzlabo klienta pašsajūtu un rezultātā medikamentu lietošana var nebūt vajadzīga.

Terapeits ir atbalstošs un uzmundrinošs, un siltas attiecības ar klientu ir svarīgs IPT aspekts. Galvenais uzdevums ir risināt esošās attiecību grūtības kādā no problēmu jomām. Terapija ir koncentrēta uz klienta reālo vidi un izmaiņām tajā, nevis uz to, kas notiek starp terapeitu un klientu sesijās. Terapeita uzdevums ir sekmēt, lai klients attīsta un izmanto veselīgas sociālās prasmes ārpus terapeita kabineta.

Terapijas noslēguma posmā terapeits sagatavo klientu tam, ka terapija beigsies, palīdz klientam sajust neatkarību un spējas, kuras attīstījušās terapijas laikā un pārrunā turpmākās iespējamās tikšanās (var ieplānot sesiju reizi mēnesī vai retāk, ja tas nepieciešams).

Šajā psihoterapijas veidā klientam nav jāveic konkrēti mājas darbi, bet vispārējais mērķis ir pa nelieliem soļiem risināt savstarpējās attiecības atklātajās problēmu zonās.

Septembrī psiholoģe un KBT psihoterapeite Diāna Zande un Debesmanna.com dibinātāja Iveta Parravani bija Francijā, kur apguva IPT pamatus un ieguva A līmeņa sertifikātu.