web analytics
katie-crawford-photo-series-shows-what-living-with-anxiety-really-feels-like-e1444645883747

Trauksme

Trauksme ir izplatīts psiholoģisko traucējumu veids. Pētījumi rāda, ka teju katrs piektais no mums ir saskāries ar trauksmi vai to izjūt nepārtraukti.

Cilvēki, kuri ar šo traucējumu cenšas sadzīvot diendienā, to raksturo šādi: tā ir ik rīta pamošanās ar baiļu sajūtu un uztraukšanos par to, kas notiks. Šādi cilvēki ļoti bieži izvairās iet sabierībā, jo baidās no trauksmes izraisītām panikas lēkmēm. Paaugstinātas trauksmes gadījumā notiek izmaiņas bioķīmiskā līmenī un cilvēks izjūt ļoti lielu spriedzi, kas var būt ļoti izteikta un neizturama. Paaugstinās serotonīna un adrenalīna līmenis, lai arī nav tiešas briesmu situācijas.

Viens no paaugstinātas trauksmes veidiem ir ģeneralizēta trauksme. Tā ir vispārēja, ilgstoša un noturīga trauksmes sajūta, kas nav saistīta ar ārējās vides apstākļiem.

Ģeneralizētās trauksmes simptomi var būt dažādi, bet šie ir raksturīgākie:

  • muskuļu un kustību sasprindzinājums;
  • paaugstināta veģetatīvās nervu sistēmas darbība (dauzās sirds, drebuļi, svīšana u.tml.);
  • saspringtas gaidas vai priekšnojauta par to, ka notiks kaut kas slikts;
  • miega traucējumi.

Ja trauksme palielinās, simptomi kļūst sevišķi izteikti, tiem klāt pievienojas bailes pazaudēt kontroli pār savu ķermeni un prātu (bailes nomirt vai sajukt prātā). Šādas izpausmes sauc par panikas lēkmi. Panikas lēkmes ir relatīvi īslaicīgas trauksmes epizodes, kas ilgst 10 – 30 minūtes, bet reizēm ilgāk. Panikas lēkmēm atkārtojoties, cilvēks sāk dzīvot bailēs un neziņā par nākošo lēkmi, sāk pasliktināties dzīves kvalitāte.

Biežāk sastopamie panikas lēkmes simptomi:

  • paātrināta sirdsdarbība, paātrināts pulss;
  • pastiprināta svīšana, karstuma vai aukstuma viļņi;
  • drebuļi, trīcēšana;
  • gaisa trūkuma sajūta, aizdusa;
  • apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, kamols kaklā, paātrināta elpošana;
  • sāpes un diskomforts kreisajā krūškurvja pusē;
  • slikta dūša;
  • galvas reibšanas sajūta, nestabilitāte;
  • nerealitātes sajūta;
  • bailes sajukt prātā vai izdarīt kādu nekontrolētu rīcību;
  • bailes nomirt;
  • tirpšanas, sastinguma vai durstīšanas sajūta (piemēram, rokas un kājas kļūst aukstas).

Lai arī panikas lēkmes laikā piedzīvotās fiziskās sajūtas šķiet ļoti biedējošas un paliek atminņā uz ilgu laiku, tā nerada reālus draudus cilvēka veselībai un dzīvībai. Cilvēks nevar nomirt, nevar sajukt prātā. Cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši panikas lēkmes vairumā gadījumu ir labāki veselības rādītāji nekā vidusmēra cilvēkam. Sirdsdarbība lēkmes laikā ir tāda pati kā stipras fiziskas slodzes laikā.
Interneta vlogs ‘ASAP Thought‘ iesaka dažus zinātniski pierādītus paņēmienus, kas ikdienā var palīdzēt kontrolēt trauksmi un paniku. Atceries, kas der vienam, nederēs otram:

  • izvairies no interneta – ‘gūglējot’ par savām problēmām, Tu sev nodari lielāku kaitējumu;
  • Pamēģini 4-7-8 elpošanas metodi. Šī metode lieliski palīdz pie panikas un bezmiega: ieelpo 4 sekundes, aizturi elpu uz 7 sekundēm un izelpo 8 sekundes;
  • kusties – aizej pēc glāzes ūdens, izej laukā, izved pastaigāt suni. Tev nav jānoskrien 5km, bet ir jābūt kustībā;
  • apzinātība – praktizējot apzinātību, tas palīdz samazināt kortizola līmeni. Kortizols ir hormons, kas ‘ražo’ stresu;
  • pašpalīdzība – noskaidro, kas ir tas, kas rada Tevī trauksmi un pārliecinies, ka Tu par sevi rūpējies. Parūpējies, lai tā ir pati svarīgākā lieta, ko dari;
  • sāc ar mazām lietām – pie panikas vismazākā lieta reizēm liekas pati lielākā. Fokusējies uz vienu mazu lietu konkrētā brīdī un tad problēma liksies labāk pārvaldāma.

Apzinātība lieliski palīdz pie trauksmes. Iesakām pamēģināt 5 maņu metodi:

  • saklausi 5 skaņas
  • saredzi 4 lietas
  • pasmaržo 3 lietas
  • pieskaries 2 lietām
  • pagaršo 1 lietu

Nav vienas veiksmes formulas, kas palīdzētu uzveikt trauksmi. Tas ir pamatīgs darbs pašam ar sevi. Informēsim savus tuvākos par to, kas ar Tevi notiek. Drosme nav slēpt to, kas notiek, bet gan atklāti par to runāt. Lai veicas!

Raksta avoti:
http://metro.co.uk

vlogs ‘ASAP Thought’

www.lailasprakse.lv