web analytics
Postnataldepression

Pēcdzemdību depresija

Diāna Zande (dr.psych.), SIA „Diānas Zandes psihologu prakse” +371 29266007

Depresija (lat. Depressio – nospiestība, nomāktība) ir ilgstošs psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīgs nomākts garastāvoklis, grūtības koncentrēties un iesaistīties ikdienas aktivitātēs visdažādākajās jomās. Depresija nav tas pats, kas slikts garastāvoklis. Mums katram mēdz būt dienas vai stundas, kurās jūtamies bēdīgi, nomākti vai nespējam „savākties”, lai rīkotos. Slikts garastāvoklis nāk un iet. Ja cilvēks piedzīvo depresiju, tad vismaz divas nedēļas pēc kārtas viņš jūtas nomākts, bez enerģijas un gandrīz nemaz vairs nespēj priecāties par lietām, kuras iepriekš sagādāja prieku.

Pēdējos 20 gados veiktajos pētījumos atzīts, ka pēcdzemdību depresija ir izplatītākais traucējums periodā pēc dzemdībām. Tā ietekmē ne tikai sievietes emocionālo un fizisko labsajūtu, bet arī attiecības ar bērnu, partneri un bērna kognitīvo un emocionālo attīstību, darba spējas un kvalitāti, attieksmi pret sevi un apkārtējo pasauli. Šobrīd atzīts, ka depresiju sievietes var izjust ne tikai pēc bērna piedzimšanas, bet jau gaidot viņu – grūtniecības laikā. Pēdējo desmitgažu pētījumu rezultāti ir vienisprātis, ka arī daudzi vīrieši izjūt nozīmīgus depresijas simptomus vai klīnisku depresiju partneres grūtniecības laikā un pēc mazuļa piedzimšanas.

Pēcdzemdību depresijai ir vairākas izpausmes – pēcdzemdību nomāktība, pēcdzemdību depresija, pēcdzemdību psihoze.

Pēcdzemdību nomāktība ir plaši izplatīta parādība sievietēm visā pasaulē un dažādās kultūrās. Latviešiem šo posmu sauc par „raudamdienām”, Fidži salās par „natadoku nivasucu”, angliski runājošajās zemēs par „baby blues”. To piedzīvo līdz pat 80% sieviešu. Grūtsirdība izpaužas kā raudulīgums, pārmērīgs jūtīgums, grūtības koncentrēties. Grūtsirdība parasti pāriet dažu dienu laikā bez īpašas ārstēšanas, bet jaunajai māmiņai šajā laikā nepieciešams atbalsts un iejūtīga attieksme no apkārtējiem.

Pēcdzemdību psihoze ir reti izplatīta pēcdzemdību komplikācija (apmēram 1sieviete no 500). Šis ļoti nopietnais veselības traucējums prasa neatliekamu medicīnisku palīdzību!

Pēcdzemdību depresija. Pēcdzemdību depresiju piedzīvo apmēram 10 – 20 % sieviešu un arī 11 % vīriešu. Pirmie rezultāti no Latvijā veikta pētījuma, kuru sava doktora darba pētījumā šobrīd veic Diāna Zande rāda, ka aptuveni 20% pētījuma dalībnieču norāda depresijas simptomus grūtniecības laikā un pēc dzemdībām, un apmēram 10% vīriešu arī norāda vērā ņemamus depresijas simptomus laikā, kuru tradicionāli pieņemts uzskatīt par īpaši laimīgu un skaistu. Tātad šis temats ir aktuāls ne tikai citur pasaulē, bet arī mūsu valstī. Visbiežāk pēcdzemdību depresija sākas 2 – 6 nedēļas pēc dzemdībām, bet var sākties jebkurā laikā bērna pirmajā dzīves gadā. Pēcdzemdību depresijai ir daudz veicinošo faktoru, kuru vidū nav viena noteicošā, drīzāk, tie katrā individuālā situācijā kombinējas. Pēcdzemdību depresija var attīstīties jebkurai sievietei, neatkarīgi no sociālās situācijas, izglītības, partneru attiecībām.

Pēcdzemdību depresija nav izlaidība, slinkums vai nespēja saņemties. Pēcdzemdību depresija ir traucējums, kurš ir tikpat mokošs kā plaušu karsonis vai lauzta kāja un to nevar pārvarēt ar gribasspēku! Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc iespējas drīz meklēt palīdzību! Svarīgi pašai sievietei un viņas ģimenei atpazīt pēcdzemdību depresijas simptomus, savu iespēju robežās rūpēties par savu labsajūtu un laicīgi meklēt profesionāļu palīdzību.

Palīdzība vecākiem, kuri cieš no pēcdzemdību depresijas. Lai cik šausminoša ir doma par depresiju, labā ziņa ir tā, ka ar šo traucējumu var sekmīgi tikt galā un palīdzība ir iespējama. Pēcdzemdību depresijas ārstēšanā var izmantot medikamentus, psihoterapiju atsevišķi vai kombinējot. Pasaulē visatzītākais veids darbam ar pēcdzemdību depresiju ir kognitīvi biheiviorālā psihoterapija, un arī Latvijā beidzot ir psihoterapeiti, kuri ir sertificēti šajā psihoterapijas virzienā. Daudzas sievietes iesaistās atbalsta grupās.

Lai kā mums gribētos dzīvot tikai laimīgi un nesāpīgi, dzīves realitāte atkal un atkal liek secināt, ka blakus laimei un priekam mūsu dzīvē ir arī bēdas un pārdzīvojumi, slimības un zaudējumi. Veiksmīgi pārvarēta pēcdzemdību depresija var spēcināt sievietes un visas ģimenes resursu un būt kā atbalsts citām jaunajām māmiņām un tētiem.

Lai cik depresija ir nepatīkama, to var pārvarēt! Atcerieties, ka šajā ceļā jūs neesat vienas!