web analytics

Veģetatīvā distonija

Veģetatīvā distonija ir nervu sistēmas saslimšana. Vienkārši izsakoties, veģetatīvā nervu sistēma nodrošina saikni starp cilvēka dvēseli un ķermeni. Mūsu ķermenis ir vienota sistēma, un jebkura emocija, jebkurš pārdzīvojums vai emocionāls satricinājums rod atbalsi mūsu ķermenī – arī tad, kad to neapzināmies. Cilvēka organisms ir sistēma, kuru ir ļoti grūti izsist no līdzsvara – bet tajā pašā laikā ikviens stress, katrs emocionāls pārdzīvojums mēģina šo līdzsvaru izjaukt.

Tās izpausmes ir visdažādākās – sākot ar bailēm no slēgtām vai pārāk atklātām telpām, no bailēm lidot, iziet ārpus mājas, beidzot ar dažādu orgānu sāpēm un izmisīgā bailēm no nāves.

Ir gadījumi, kad distonijas iemesli ir arī neiroloģiskas saslimšanas, somatiskas slimības, piemēram, vairogdziedzera disfunkcija, virsnieru dziedzera pataloģija un citas saslimšanas. Reizēm veģetatīvās distonijas iemesls var būt arī neārstētas psihiskas saslimšanas, piemēram, depresija, kā arī iedzimtība. Taču visbiežāk veģetatīvās distonijas iemesli ir tieši psiholoģiski – ilgstošs stress un nervu pārslodze.

Veģetatīvo nervu sistēmu traumē pretpoli – kad bieži ir vai nu ļoti slikti vai ļoti labi un kad šīs sajūtas nepārtraukti mainās. 

Veidi, kā organisms liek par sevi manīt, reaģējot uz stresu un emocionālu pārslodzi, ir dažādi – dažus pilnīgi nesagatavotus pārsteidz panikas lēkme lielveikalā, dažiem liekas, ka piemeklējusi sirdslēkme, citus pārņem nepārejoša trauksmes sajūta un neskaidras ļaunas priekšnojautas… Viens no populārākajiem veģetatīvās distonijas vēstnešiem ir elpas trūkums, kas rada stindzinošas nāves bailes un paralizē domāšanu un rīcībspēju.

Veģetatīvās distonijas pirmās pazīmes – neizskaidrojams sāpes, bailes, trauksme, svīšana.

Skaidrs ir viens: veģetatīvā distonija pati no sevis nepāries, neārstēta tā kļūs tikai dziļāka un simptomi – arvien traucējošāki.

Veģetatīvās distonijas gadījumā izmeklējumi parasti liecina, ka ar cilvēka fizisko veselību viss ir kārtībā. Nav jākautrējas izskatīties kā simulantam! Izviens ārsts zina: veģetatīvās distonijas gadījumā slimnieks tiešām jūt to, par ko sūdzas. Viņam tiešām sāp sirds vai kuņģis, viņam tiešām trūkst elpas, viņam patiešām ir slikti. Tikai – vaina meklējama nevis konkrētās orgānu sistēmās, bet to sadarbībā ar prātu un emocijām, respektīvi, veģetatīvajā nervu sistēma.

Lai sāktu ārstēšanos, cilvēkam pašam jāizlemj, ko viņš vēlas darīt un kam uzticas. Viens no pārbaudītiem veidiem – regulāras vizītes pie psihoterapeita, lai kopā meklētu iemeslus un risinājumus psihosomatiskajā līmenī. Ja cilvēks kopā ar psihoterapeitu iemācās izanalizēt sevi, savu sajūtu cēloņus, ir daudz vieglāk izprast savas sajūtas un, tuvojoties kārtējai trauksmes lēkmei, pareizi reaģēt.

Cilvēkiem ar veģetatīvās distonijas traucējumiem ļoti nepieciešama atpūta. Pilnvērtīga atpūta, daudz miega, daudz kustību, elpošanas vingrinājumi, pastaigas svaigā gaisā, klusums, dabas klātbūtne, – veģetatīvās distonijas slimniekam šīs pamācības ir vienkārši obligātā programma. Ir svarīgi iemācīties neielaist sevī nevajadzīgu informāciju.

Veģetatīvā distonija ir kā signāllampiņa – kas nav kārtībā. Jo laicīgāk mēs reaģējam uz signāllampiņas mirgošanu, jo ātrāk iespējams palīdzēt. Pēc psihoterapeitu pieredzes, ja veģetatīvā distonija nav ielaista  un cilvēks laicīgi meklē palīdzību, ar psihoterapeita palīdzību to iespējams izprast un savaldīt dažu mēnešu laikā. Ja kaite ir ielaista, jo ilgāk grūtāk no tā samudžinātā labirinta tikt ārā.