web analytics
333064-305085-health-kit

Ieteikumi

Daudzas sievietes jūtas neērti par savām izjūtām, kas radušās pēcdzemdību periodā, un nemeklē palīdzību, jo baidās no nosodījuma. Pēcdzemdību depresija ievērojami pazemina sievietes dzīves kvalitāti, no tā cieš bērna fiziskā un psiholoģiskā labsajūta, kā arī attiecības ar partneri. Lai bērna attīstība ilgtermiņā neciestu, būtiski griezties pēc palīdzības iespējami ātri.

Daļa sieviešu izjūt pēcdzemdību depresiju kā vieglas, ātri pārejošas depresīvas sajūtas, citas – kā dziļus, noturīgus depresīvus pārdzīvojumus, ko pavada psihosomatiskie simptomi. Ja depresijas pazīmes ir ilgāk par divām nedēļām, jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista. Ja pēcdzemdību depresija netiek izprasta un veiksmīgi pārdzīvota, tā var pastiprināt psiholoģiskās problēmas, kā arī izraisīt depresijas epizožu atkārtošanos.

Sievietēm, kuras pārdzīvo pēcdzemdību depresiju, ir būtiski saņemt tuvinieku, sevišķi, partnera, kā arī profesionālu atbalstu, tomēr – noteicošā ir pašas sievietes spēja apzināties, pārdzīvot, un vadīt savas izjūtas.

Ja sieviete cieš no depresijas arī tad, kad viņas stāvoklis sāk uzlaboties, viņai ir nepieciešams tuvu cilvēku atbalsts, kas aprunājas, uzklausa un grūtā brīdī atbalsta. Lai arī depresijas slimnieki paši mēdz ļoti uzkrītoši izvairīties no sabiedrības, ir nelaipni, izvairās skatīties acīs un runāt, apkārtējo atbalsts ir ļoti svarīgs, tādēļ nenovērsieties, bet esiet līdzās!

Atbalstīt kādu ar pēcdzemdību depresiju var būt grūti gan draugam, gan ģimenes loceklim. Tādēļ mēs rekomendējam vizītē pie ārsta doties kopā, jo ar ārsta atbalstu, draugs vai ģimenes loceklis var iemācīties saprast slimību un tās sekas.

Veiksmīgi pārdzīvota pēcdzemdību depresija var kļūt par vērtīgu pieredzi dažādu psiholoģisko problēmu risināšanā un ir viena no sievietes personības izaugsmes iespējām.

Ieteikumi sievietei:

  • Dienu padari pēc iespējas vienkāršu, veicot tikai pašus nepieciešamākos darbus, aprūpējot bērnu un sevi
  • Lūdz visa veida atbalstu un pieņem palīdzību no partnera, vecākiem, draugiem vai citiem cilvēkiem, ar kuriem ir labas attiecības
  • Atrodi kādu (draudzene, mamma, uzticības tālrunis),  ar ko dalīties savās izjūtās un pārrunāt tās. Izvairies no saskarsmes ar cilvēkiem, kuri Tevi kritizē vai kuru klātbūtnē jūties kā slikta māmiņa
  • Katru dienu ieplāno laiku sev, kad dari sev patīkamas lietas (veido pozitīvo izjūtu dienasgrāmatu)
  • Katru dienu dodies nelielā pastaigā un iespēju robežās nodarbojies ar fiziskajām aktivitātēm
  • Iesaisties sociālajā dzīvē, piemēram, satiecies ar citām jaunajām māmiņas, iesaisties atbalsta grupās
  • Ēd regulāri, bet seko, lai maltītes būtu nelielas
  • Vismaz stundu dienā, kad bērns guļ, atslābinies, un veic relaksācijas vingrinājumus
  • Ievēro to, kas Tev izdodas kā māmiņai
  • Ja sliktā pašsajūta nepāriet, meklē profesionālu palīdzību pie psihologa, psihoterapeita un/vai ģimenes ārsta

Ieteikumi ģimenei:

  • Iedrošiniet sievieti lūgt palīdzību, tiklīdz tā ir vajadzīga (atceries, ka palīdzības lūgšana liecina par mātes atbildību, nevis nespēju veikt savus pienākumus)
  • Nodrošiniet visu iespējamo praktisko palīdzību
  • Nemēģiniet sievieti pierunāt ‘savākties’, ‘domāt labas domas’, ‘mest pie malas raudāšanu’, – jo viņa nespēj mainīt savas izjūtas
  • Pavadiet kopā laiku, uzklausiet sievieti un iedrošiniet viņu runāt par savām izjūtām, lai kādas tās arī būtu
  • Ja sieviete raud, ļaujiet viņai izraudāties
  • Ja rodas sajūta, ka sieviete domā par pašnāvību, pajautājiet viņai par viņas izjūtām
  • Pats labākais veids, kā palīdzēt, ir par notiekošo runāt atklāti un godīgi
  • Arī ģimenes locekļi var meklēt palīdzību pie psihologa